Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
melnot
melnot parasti 3. pers., -o, pag. -oja; intrans.
1.Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu melno vai ļoti tumšo krāsu. Melnēt (2).
PiemēriAiz upes melno mežs.
2.Kļūt vai būt ļoti tumšam (par nakti). Rasties vai pastāvēt (par tumsu). Melnēt (3).
PiemēriLaukā melno tumsa.
Avoti: 5. sējums