melnot
melnot parasti 3. pers., -o, pag. -oja; intrans.
1.Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu melno vai ļoti tumšo krāsu. Melnēt (2).
PiemēriAiz upes melno mežs.
- Aiz upes melno mežs.
- Plauktos melnoja grāmatu muguras; šur tur pastarpām spīdēja kāda arī gaišāka..
- Melno apgāzta laiva viņā krastā.
- Tieši virs galvas griestos melnoja kāds tumšs traips.
2.Kļūt vai būt ļoti tumšam (par nakti). Rasties vai pastāvēt (par tumsu). Melnēt (3).
PiemēriLaukā melno tumsa.
- Laukā melno tumsa.
Avoti: 5. sējums