melns
melns -ais; s. -a, -ā
melni apst.
1.Tāds, kas absorbē visu gaismas starojumu, tāds, kam ir, piemēram, sodrēju krāsa. Tāds, kam ir ļoti tumšs kādas (parasti pelēkas, brūnas) krāsas tonis. Pretstats: balts.
PiemēriAbsolūti melns.
Stabili vārdu savienojumi(Kā) melna debess.
1.1.parasti ar not. galotni. Tāds, kas ir šādā krāsā vai ļoti tumšs, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piemēram, dzimtā, šķirnē, noteiktā priekšmetu grupā.
PiemēriMelnā dzilna.
Stabili vārdu savienojumiMelna kafija. Melnā nauda. Melnā tēja.
1.2.Tāds (cilvēks), kam ir šādas krāsas tērps.
PiemēriOtrā rītā agri Juris piebrauca pie Oliņiem ar melnu kungu..
1.3.lok.: melnā, lietv. nozīmē Šādas krāsas tērpā.
PiemēriTērpties melnā.
1.4.Ļoti tumšs, arī vēls (par nakti). Necaurredzams (par tumsu).
PiemēriKad tāds mākonis aizsedza mēnesi, nakts pēkšņi kļuva necaurredzami melna.
2.Netīrs, notraipīts ar ko tumšu.
PiemēriMelna mute.
Stabili vārdu savienojumiNe tik (daudz), cik (arī kā) melns aiz naga.
2.1.Netīrs, duļķains (par ūdeni).
PiemēriBļodā Ūdens.. kļūst melns.
2.2.lietv. nozīmē: melnais, -ā, v.; melnā, -ās, s.; sar. Kurinātājs. Arī melnstrādnieks.
PiemēriKapteinis visos piecos reisos Antonu pat ne reizes nebija redzējis, jo pie melnajiem viņš nemēdza iet. Tie bija zemākas šķiras ļaudis, ar kuriem kapteinim negribējās stāties nekādos sakaros.
3.parasti ar not. galotni. Nosodāms, nelikumīgs (parasti par parādībām sabiedrībā). Galēji reakcionārs. Arī ļauns, nelietīgs.
PiemēriMelnā vara.
Stabili vārdu savienojumiMelnā birža. Melnā maģija. Melnā sotņa.
4.Tāds, kam ir ļoti tumša ādas krāsa (kā rases pazīme) — parasti par negroīdiem.
PiemēriMelnie iezemieši.
Stabili vārdu savienojumiMelnā rase.
4.1.lietv. nozīmē: melnais, -ā, v.; melnā, -ās, s.; sar. Negroīds.
PiemēriAi, mokas tropu līdzenumos, Ai, melno ciltis! Ilgi tām Bij vergot lemts kokvilnas krūmos Zem plantatoru pātagām.
Avoti: 5. sējums