Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
menisks
menisks -a, v.
1.fiz. Šķidruma virsmas izliekums (kapilārā).
PiemēriŪdens menisks.
2.fiz. Optiskā lēca, kam viena virsma ir izliekta, otra — ieliekta.
PiemēriMeniska teleskops.
3.anat. Sirpjveida skrimslis ceļa locītavā.
PiemēriIekšējais menisks.
Avoti: 5. sējums