metāls
metāls -a, v.
1.Viela, kurai raksturīgas noteiktas fizikālās īpašības, parasti laba elektrovadītspēja, siltumvadītspēja, kaļamība, specifisks spīdums.
PiemēriMetālu ķīmiskās īpašības.
- Metālu ķīmiskās īpašības.
- Metālu struktūra.
- Metālu spīdība.
- Trauslais metāls.
- Grūtkūstošs metāls.
- Vieglkūstošs metāls.
- Metālu rūda.
- Kausēt metālu.
- Brīvā veidā atrod tikai visneaktīvākos metālus - platīnu un zeltu, kā arī nedaudz sudraba un vara.
- ..analīzes izdarītas arī ceļmalas augošajiem dzīvžogiem. Izrādās, ka ceļa pusē to zaru, lapu un skuju sausajā masā ir 1,5-3 reizes lielāks smago metālu saturs nekā pretējā pusē.
- pārn. ..Man tomēr ir metāla spēks.
Stabili vārdu savienojumiMetālu aktivitātes rinda. Retie metāli.
- Metālu aktivitātes rinda — Metālu sakārtojums pēc reakcijas spējas.
- Retie metāli — Metāli (piemēram, vanādijs, volframs, molibdēns, tantals), kuri dabā ir reti sastopami, neveido minerālu nogulas vai kuru iegūšana ir sarežģīta.
- Sārmu metāli — Mendeļejeva ķīmisko elementu periodiskās sistēmas pirmās A grupas elementi (piemēram, nātrijs, kālijs), kuri ķīmiski ir ļoti aktīvi un kuru hidroksīdi viegli šķīst ūdenī, veidojot sārmus.
- Sārmzemju metāli — Mendeļejeva ķīmisko elementu periodiskās sistēmas otrās A grupas elementi (piemēram, kalcijs, stroncijs, bārijs, rādijs), kuru hidroksīdi šķīst ūdenī, veidojot sārmainu reakciju.
- Smagie metāli — Metāli (piemēram, varš, dzelzs, cinks), kuru blīvums ir lielāks par pieciem gramiem kubikcentimetrā.
- Vieglie metāli — Metāli (piemēram, alumīnijs, magnijs), kuru blīvums ir mazāks par pieciem gramiem kubikcentimetrā.
2.Divu vai vairāku šādu vielu sakausējums. Vielas sakausējums ar citu vielu.
PiemēriMetāla darinājums.
- Metāla darinājums.
- Metāla konstrukcija.
- Metāla sija.
- Metāla nauda.
- Veidojumi metālā.
- Metālu apstrādāšana.
- Izkausēts metāls.
- Uzkausēts metāls.
- Metālu korozija.
- Visur ap mums ir metāli. Sākot ar celtņu un tiltu gigantiskajām konstrukcijām un beidzot ar lodīti pildspalvas galā, viss izgatavots no metāla.
- Burkām uzliek novārītus metāla vāciņus un sterilizē verdošā ūdenī..
- Tautas tērpu neatņemama sastāvdaļa bija metāla un dzintara rotas.
- Plānā liela uzmanība veltīta tautas saimniecības nodrošināšanai ar melnajiem un krāsainajiem metāliem.
- ..rūpnīca spēj pārkausēt lielāko daļu metāla lūžņu, ko dod Baltijas republikas.
Stabili vārdu savienojumiKrāsainie metāli. Melnie metāli. Metāla kalums.
- Krāsainie metāli — Metāli un to sakausējumi, izņemot dzelzi un tās sakausējumus.
- Melnie metāli — Dzelzs un tās sakausējumi.
- Metāla kalums — Metālkalums.
- Metāla lūžņi — Metāllūžņi.
- Metālu griešana — Metālgriešana.
- Metālu mācība — Metālmācība.
2.1.Priekšmets, kas izgatavots no šāda sakausējuma.
PiemēriAndrejs paņem lauzni, aptausta miklo, sasilušo metālu..
- Andrejs paņem lauzni, aptausta miklo, sasilušo metālu..
- Rūpes [kolhozā] redzamas arī par metāliem - sijām.., stieņiem. Tie glabājas īpašā nojumē.
- ..Mašīna stāv. Noņēmies nu puspliks, Salā rokas pie metāla pielīp..
2.2.ģen.: metāla, metālu, adj. nozīmē Tāds, ko izmanto šādu sakausējumu apstrādē.
PiemēriMetālu grieznes.
- Metālu grieznes.
- Metāla lietuve.
Stabili vārdu savienojumiMetāla zāģis.
- Metāla zāģis — Metālzāģis.
Avoti: 5. sējums