Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
meteors
meteors -a, v.; astr.
Gaismas parādība, kas rodas, sīkam debess ķermenim ievirzoties planētas atmosfērā.
PiemēriSāpe, liela un svelmējoša, triecas caur nakti kā meteors, šķaidīdama parasti nosvērtās, līdzsvarotās domas.
  • sal. Sāpe, liela un svelmējoša, triecas caur nakti kā meteors, šķaidīdama parasti nosvērtās, līdzsvarotās domas.
  • pārn. Šinī brīdī vecākais leitnants Vaivars pacēla roku. Pa labi un pa kreisi gaisā izšāvās raķešu meteori.
  • pārn. Viņas gaita līdzinājusies žilbinoša meteora ceļam, kas tikai uz mirkli izšķiļ gaismu tumsā.
  • pārn. Viena no spilgtākajām personībām šajā mākslinieku saimē ir Jēkabs Kazaks. Viņa talants līdzīgi meteoram ātri uzzibsnī, spoži iekvēlojas un strauji apdziest..
  • Meteoru ķermeņi ir dažāda lieluma akmens un dzelzs daļiņas, kas neskaitāmos daudzumos kustas Saules sistēmā.
Stabili vārdu savienojumiMeteora ķermenis.
Avoti: 5. sējums