metināt1
metināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Tehnoloģiskā procesā, piemēram, karsējot, savstarpēji savienot (ko).
PiemēriMetināt caurules.
- Metināt caurules.
- Metināt tērauda plāksnes.
- Metināt ar autogēnu.
- Metināt ar elektrību.
- Metināmā stieple.
- Praktiski mūsdienās metina visdažādākās konstrukcijas, sākot ar sīkām pusvadītāju ierīcēm un beidzot ar daudzu tonnu smagām mašīnām vai celtnēm un ierīcēm.
- Juris tur rokā aprūsējušo enkura gredzenu, Fricis metina tauvu.
- Plānus [plastmasas] materiālus vislabāk metināt ar sakarsētiem instrumentiem. Vienkāršākais no tiem ir parastais elektriskais lodāmurs..
- pārn. ..Skarbas dienas Ar saulainām Saullēktos Metinu.
1.1.intrans.
PiemēriMācīties metināt.
- Mācīties metināt.
- Darbs veicas, rokas klausa, jā, bet acis... Puisis nenotic vecākajiem biedriem, ka metinot visādā ziņā jālieto aizsargbrilles.
- Paņēma divas dzelzs puslodes, salika un iestiprināja automātā. Turpmāko viņš veica kopā ar uguni - karstu un trakulīgu. Viņš metināja.
1.2.Būt par cēloni tam, ka tehnoloģiskā, piemēram, karsēšanas, procesā (kas) tiek savstarpēji savienots.
PiemēriPlazma metina ne vien tēraudu, bet arī varu, misiņu, titānu un volframu.
- Plazma metina ne vien tēraudu, bet arī varu, misiņu, titānu un volframu.
1.3.Šādā veidā savienojot ko, veidot (savienojuma vietu).
PiemēriMetināta šuve.
- Metināta šuve.
2.Savienot (būvkoku) galus.
PiemēriMetināt būvkokus.
- Metināt būvkokus.
- Sijas metina uz kapitālsienas ar stāvu vai slīpu saduru un savienojumus nostiprina ar dzelzs uzliktņiem.
Avoti: 5. sējums