Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
metināt1
metināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Tehnoloģiskā procesā, piemēram, karsējot, savstarpēji savienot (ko).
PiemēriMetināt caurules.
1.1.intrans.
PiemēriMācīties metināt.
1.2.Būt par cēloni tam, ka tehnoloģiskā, piemēram, karsēšanas, procesā (kas) tiek savstarpēji savienots.
PiemēriPlazma metina ne vien tēraudu, bet arī varu, misiņu, titānu un volframu.
1.3.Šādā veidā savienojot ko, veidot (savienojuma vietu).
PiemēriMetināta šuve.
2.Savienot (būvkoku) galus.
PiemēriMetināt būvkokus.
Avoti: 5. sējums