metropolitēns
metropolitēns -a, v.
Pilsētas elektriskais dzelzceļš, kas izbūvēts pazemes tuneļos vai dažreiz virs zemes – uz estakādēm, retāk īpaši nodalītā ielu daļā. Metro.
PiemēriMetropolitēna stacija.
- Metropolitēna stacija.
- Metropolitēna līnija.
- Metropolitēna tunelis.
- Blīvi apbūvētā pilsētā ar nemaināmu ielu platumu satiksmes problēmas atrisinājums.. meklējams vai nu pazemes metropolitēnā, vai arī virs ielu līmeņa paceltā virszemes transportā.
- Elektriskais vilcējs parādījās tikai 1890. gadā. Ar to tad likti pamati mūsdienu lielpilsētas neatņemamajai sastāvdaļai - metropolitēnam, satiksmes līdzeklim, kam nevajag ielu un tiltu, kas jebkurā dziļumā un jebkurā virzienā var šķērsot jebkuru pilsētas rajonu.
Avoti: 5. sējums