Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
metropolitēns
metropolitēns -a, v.
Pilsētas elektriskais dzelzceļš, kas izbūvēts pazemes tuneļos vai dažreiz virs zemes — uz estakādēm, retāk īpaši nodalītā ielu daļā. Metro.
PiemēriMetropolitēna stacija.
Avoti: 5. sējums