Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
mezgloties
mezgloties parasti 3. pers., -ojas, pag. -ojās; refl.
1.Būt tādam, kurā veidojas mezgli (par diegiem, auklām u. tml.).
PiemēriDūrieni padevās dažāda lieluma, ielāpi piešuvās spuraini - mezglojās diegs.
Stabili vārdu savienojumiDomas mezglojas.
1.1.pārn. Sarežģīties, neveikties (par darbību, norisi).
PiemēriKombinātam vajadzēja strauji palielināt produkcijas izlaidi. Bet darbi kavējās un mezglojās.
1.2.pārn. Būt savstarpējā sakarībā, mijiedarbībā.
PiemēriSakāmvārdi un parunas krustojas, saistās un mezglojas, izaug no kopīgas cilmes.
Avoti: 5. sējums