Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
mežcirtējs
mežcirtējs -a, v.
Cilvēks, kas sagatavo kokmateriālus, malku.
PiemēriNo galvenā mežu fonda izraugās lielu iecirkni, un mežcirtēji saņem uzdevumu - viena gada laikā tur izcirst visus attiecīgo vecumu sasniegušos kokus.
  • No galvenā mežu fonda izraugās lielu iecirkni, un mežcirtēji saņem uzdevumu - viena gada laikā tur izcirst visus attiecīgo vecumu sasniegušos kokus.
  • Nekas, šoziem [jaunietis] pastrādās par mežcirtēju..
  • ..vispirms tika izcirsti skuju koku meži Skotijas kalnos, pēc tam tas notika arī Islandē.., līdz mežcirtēju cirvis bērzus iznīcināja pilnīgi.
Avoti: 5. sējums