Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
mežcirtējs
mežcirtējs -a, v.
Cilvēks, kas sagatavo kokmateriālus, malku.
PiemēriNo galvenā mežu fonda izraugās lielu iecirkni, un mežcirtēji saņem uzdevumu - viena gada laikā tur izcirst visus attiecīgo vecumu sasniegušos kokus.
Avoti: 5. sējums