Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
mežkungs
mežkungs -a, v.; vēst.
Muižas vai valsts mežu pārvaldnieks.
PiemēriSpēji viņš [barons] uzspieda uz zvana pogas un pavēlēja ienākušam sulainim atsaukt mežkungu.
Avoti: 5. sējums