Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
mežkungs
mežkungs -a, v.; vēst.
Muižas vai valsts mežu pārvaldnieks.
PiemēriSpēji viņš [barons] uzspieda uz zvana pogas un pavēlēja ienākušam sulainim atsaukt mežkungu.
  • Spēji viņš [barons] uzspieda uz zvana pogas un pavēlēja ienākušam sulainim atsaukt mežkungu.
  • «Kad muižas zeme būs izmērīta un es pratīšu visus mērnieka darbus, barons man sola mežkunga vietu.»
  • Aiz sīkajiem ezermalas krūmiem jau bija redzamas Kleivu mājas, vesels māju puduris, kādreizējā mežkunga zemē.
Avoti: 5. sējums