Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
mežzinis
mežzinis -ņa, v.
mežzine -es, dsk. ģen. -ņu, s.; vēst.
Mežniecības pārvaldnieks (līdz 1957. gadam).
PiemēriAugas dienas Vilis noņemas ar vēl neierastajiem mežziņa pienākumiem.
Avoti: 5. sējums