Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
mežģīties
mežģīties parasti 3. pers., -ījas, pag. -ījās.
1.Refl. → mežģīt1.
PiemēriKas tik tur [ekskursijā] negadījās! Mežģījās kājas, acīs bira gruži..
2.Mudžināties (par diegiem, auklām u. tml.).
PiemēriDzijas mežģījās.
2.1.pārn. Ķerties (kur), aizmesties (piemēram, par darba rīku). Neveikties (par darbu).
PiemēriGrābeklis mezdamies, mežģīdamies slīd pa ciņiem un saknēm. Zari ķeras, sprakšķēdami lūst.
2.2.pārn. Tikt izrunātam saraustīti, ar grūtībām (par vārdiem). Kļūt nesakarīgam, neskaidram (par domām).
Piemēri..vārdi un teikumi mežģījās, krustojās un pinās fantastiskā režģī..
Stabili vārdu savienojumiMēle mežģījas (arī pinas, metas).
3.apv. Veidoties (piemēram, par kādu priekšmetu), parasti siešanas procesā.
PiemēriPavediens sāk mežģīties par smalku tīkliņu.
Avoti: 5. sējums