Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
mežģīņots
mežģīņots -ais; s. -a, -ā
mežģīņoti apst.
Mežģīņains.
PiemēriOtra roka, ietērpta mežģīņotā, tumši violetā cimdā, kā noguris putna spārns noliecās lejup..
Avoti: 5. sējums