mežģīties
mežģīties parasti 3. pers., -ījas, pag. -ījās.
1.Refl. → mežģīt1.
PiemēriKas tik tur [ekskursijā] negadījās! Mežģījās kājas, acīs bira gruži..
- Kas tik tur [ekskursijā] negadījās! Mežģījās kājas, acīs bira gruži..
2.Mudžināties (par diegiem, auklām u. tml.).
PiemēriDzijas mežģījās.
- Dzijas mežģījās.
- Diegu gali mežģījās.
2.1.pārn. Ķerties (kur), aizmesties (piemēram, par darba rīku). Neveikties (par darbu).
PiemēriGrābeklis mezdamies, mežģīdamies slīd pa ciņiem un saknēm. Zari ķeras, sprakšķēdami lūst.
- Grābeklis mezdamies, mežģīdamies slīd pa ciņiem un saknēm. Zari ķeras, sprakšķēdami lūst.
- Atmiņas nekā laba nedod, tikai traucē, sapin domas, un, kad prātā nav īstas skaidrības, tad arī rokas kā savažotas, darbs mežģījas un itin kā smejas par savu darītāju.
2.2.pārn. Tikt izrunātam saraustīti, ar grūtībām (par vārdiem). Kļūt nesakarīgam, neskaidram (par domām).
Piemēri..vārdi un teikumi mežģījās, krustojās un pinās fantastiskā režģī..
- ..vārdi un teikumi mežģījās, krustojās un pinās fantastiskā režģī..
Stabili vārdu savienojumiMēle mežģījas (arī pinas, metas).
- Mēle mežģījas (arī pinas, metas) idioma — Saka, ja kāds runā neveikli, stostīdamies.
3.apv. Veidoties (piemēram, par kādu priekšmetu), parasti siešanas procesā.
PiemēriPavediens sāk mežģīties par smalku tīkliņu.
- Pavediens sāk mežģīties par smalku tīkliņu.
Avoti: 5. sējums