mežģīt
mežģīt -īju, -ī, -ī, pag. -īju; trans.
1.Bojāt (locītavu), pārtraucot (tās) kaulu galu saskari. Bojāt (kādu ķermeņa daļu), pārtraucot locītavas kaulu galu saskari.
PiemēriMežģīt rokas locītavu.
- Mežģīt rokas locītavu.
- Mežģīt kāju.
1.1.pārn. Nopūlēt, pārpūlēt (parasti smadzenes, mēli).
Piemēri«Es nemaz netiku daudz prātojusi par pienākumiem, te viņi ir un ir jāpadara, ko tur vēl smadzenes mežģīt.»
- «Es nemaz netiku daudz prātojusi par pienākumiem, te viņi ir un ir jāpadara, ko tur vēl smadzenes mežģīt.»
- «Saneps jeb SES - tie ir tikai radziņi un nadziņi, kas palikuši pāri no tik gudra, mēli mežģījoša nosaukuma, kāds ir - sanitāri epidemioloģiskā stacija.»
2.Mudžināt (diegu, auklas u. tml.).
PiemēriMežģīt dzijas.
- Mežģīt dzijas.
- Mežģīt diegu.
3.apv. Aust (parasti tīklu).
PiemēriZvejnieks mežģī tīklus.
- Zvejnieks mežģī tīklus.
Avoti: 5. sējums