Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
mežģījums
-a, v.
1.Izmežģījums.
PiemēriVisbiežāk sastopamā deformācija ir iedzimtais gūžas mežģījums.
2.apv. Paveikta darbība, rezultāts → mežģīt3.
Avoti: