Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
migla
migla -as, s.
1.Slānis atmosfērā pie Zemes virsas, kurš sastāv no sīkām higroskopiskām daļiņām (pilieniem, kristāliem), kas radušās, ūdens tvaikiem kondensējoties vai sublimējoties.
PiemēriRīta migla.
Stabili vārdu savienojumi
1.1.Attēla kontūru izplūdums (redzes sajūtās), ko izraisa redzes asuma samazināšanās.
PiemēriTēvs: Tu neredzi? Māte: Migla vien..
2.Gaisa slānis, kurā ir izkliedētas gāzveida vielas, arī sīkas cietvielu daļiņas.
PiemēriDūmu migla.
Stabili vārdu savienojumiMiglas bilde.
Avoti: 5. sējums