Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
migloties
migloties parasti 3. pers., -ojas, pag. -ojās; refl.
1.Būt tādam, kur rodas migla1. Miglot (1).
PiemēriEzers miglojas.
  • Ezers miglojas.
1.1.Tiekot pārklātam ar sīkiem šķidruma pilieniem, kļūt vāji caurredzamam, blāvam, nespodram (piemēram, par stiklu).
PiemēriKad rītausmā zilā miglojas rūtis, Es klausos - skan pasaules telpa.
  • Kad rītausmā zilā miglojas rūtis, Es klausos - skan pasaules telpa.
1.2.Būt tādam, kam mazinās redzes asums (par acīm).
PiemēriAcis miglojas vējā.
  • Acis miglojas vējā.
  • Miglojas skats. Vai gan tas varētu būt? Vai tur no ganiem mājās dzen govis, Smiltis vai sniegi put?
1.3.pārn. Kļūt neskaidram (piemēram, par apziņu, prātu).
PiemēriDomas miglojas.
  • Domas miglojas.
Avoti: 5. sējums