mijkrēslis
mijkrēslis -šļa, v.
1.Izkliedēta saules gaisma neilgi pēc saulrieta vai pirms saullēkta. Viegla krēsla.
PiemēriSaule aiz kokiem aizslīdēja kaut kā lēni un negribīgi, bet mijkrēslis sāka biezēt diezgan strauji..
- Saule aiz kokiem aizslīdēja kaut kā lēni un negribīgi, bet mijkrēslis sāka biezēt diezgan strauji..
- Pēc īsa ausmas mijkrēšļa atausa gaiša diena..
- Laukā vairs nebija diena, arī vakars vēl ne, bet zeme sāka tīties tikko manāmā mijkrēslī.
1.1.Laiks, kad ir šāda gaisma.
PiemēriViesoties līdz mijkrēslim.
- Viesoties līdz mijkrēslim.
- Šai mijkrēslī, kad klusi izplēn diena, Gandrīz var dzirdēt, paša sirds kā pukst.
2.Vāja, patumša gaisma. Krēsla (2).
PiemēriAurora paver durvis - priekšnama mijkrēslī klusi līkņājas meitas stāvs.
- Aurora paver durvis - priekšnama mijkrēslī klusi līkņājas meitas stāvs.
Avoti: 5. sējums