miklums
miklums -a, v.; parasti vsk.
1.Mitrums (parasti neliels).
PiemēriAgnese sajuta viņa rokas vēso miklumu un riebumā nodrebēja..
2.Neliels šķidruma daudzums (parasti uz kādas virsmas).
PiemēriKaspars pārvelk ar sauju pāri sejai. Bārdas rugājos sakrājušies rasas pilieni, un viņa plaukstu apņem miklums, gluži kā asaras...
Avoti: 5. sējums