milzt
milzt parasti 3. pers., milst, pag. milza; intrans.
1.Tūkt (parasti ap ievainojumu), rodoties zemādas sastrutojumam.
PiemēriPirmajā dienā viņš tam [ievainojumam] nepiegrieza vērību, pat neapsēja. Bet vakarā dūruma vieta sāka pukstēt un milzt..
1.1.pārn. Veidoties, arī tuvoties (parasti par negaisu).
Piemēri..Kaut kur tālē milst pērkons, kā pasauli saliedēt lēmis..
Avoti: 5. sējums