milzt
milzt parasti 3. pers., milst, pag. milza; intrans.
1.Tūkt (parasti ap ievainojumu), rodoties zemādas sastrutojumam.
PiemēriPirmajā dienā viņš tam [ievainojumam] nepiegrieza vērību, pat neapsēja. Bet vakarā dūruma vieta sāka pukstēt un milzt..
- Pirmajā dienā viņš tam [ievainojumam] nepiegrieza vērību, pat neapsēja. Bet vakarā dūruma vieta sāka pukstēt un milzt..
- Bet kāju pirkstos un zem pēdām cēlās melni uztūkumi kā augoņi; tie milža, uzplīsa, čūloja..
- pārn. ..tā kā Pīters nevarēja izlādēt savas dusmas, tās tūka un milža kā sāpīgs augonis..
1.1.pārn. Veidoties, arī tuvoties (parasti par negaisu).
Piemēri..Kaut kur tālē milst pērkons, kā pasauli saliedēt lēmis..
- ..Kaut kur tālē milst pērkons, kā pasauli saliedēt lēmis..
- Pamalē milst.. tumši mākoņi.
Avoti: 5. sējums