miniatūrs
miniatūrs -ais; s. -a, -ā
miniatūri apst.
1.Ļoti mazs, detalizēts (par tēlotājas vai lietišķās mākslas darbu, fotogrāfiju).
PiemēriMiniatūra skulptūra.
1.1.Saistīts ar miniatūru (1), tai raksturīgs.
PiemēriPortretam raksturīga ziemeļu renesansei piemītošā smalkā, gandrīz miniatūrā gleznošanas maniere, kad izzīmēts katrs matiņš, katra rieviņa, katra ziedlapiņa.
2.literat. Tāds, kam ir mazs apjoms (par daiļdarbu).
PiemēriVisvairāk rakstnieks iemīļojis miniatūru pasaku par dabu..
3.mūz. Tāds, kam ir neliels apjoms un parasti viena noskaņa (par skaņdarbu).
PiemēriSimfoniskajam orķestrim trīsdesmitajos gados komponētas miniatūras ainavas «Jāņu nakts», «Birztalā», «Ganiņš», «Aijā, vasariņa»..
4.Tāds, kas ir ļoti samazināts apmērā. Tāds, kas ir ļoti mazs.
PiemēriMiniatūrs izdevums.
Avoti: 5. sējums