Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
minēt
minēt minu, mini, min, pag. minēju; trans.
1.Mutvārdos vai rakstveidā paust (vārdu, nosaukumu u. tml.). Teikt, sacīt, nosaukt.
PiemēriTrešais [krauklis]: Nu, tu princesīte - Saulcerīte! Guli nu.. - Septītais [krauklis]: Ko darījāt? Kam princesītes vārdu minējāt?
Stabili vārdu savienojumiNeminēt ne vārda.
1.1.Klāstīt (ko), stāstīt vai rakstīt (par ko).
Piemēri«Esi tik laba un nodod savam draugam šo klātpielikto rakstu. Viņam tas noderēs, jo tajā minēti daži fakti, kam svarīga nozīme.»
1.2.Ierakstīt, atzīmēt (kur), lai saglabātu.
PiemēriSvarīgākie notikumi minēti dienasgrāmatā.
2.Censties izdomāt (ko), domājot censties atrast (piemēram, atbildi).
PiemēriSmilgu stiebrus košļādama, viņa [snaipere] minēja, vai migla sēdīsies vai celsies gaisā.
3.Censties atrast atminējumu (mīklai).
PiemēriMīklas Kate no iesākuma minēja diezgan grūti,.. bet Annele atminēja uz reizi.
Avoti: 5. sējums