minēties
minēties minos, minies, minas, pag. minējos; refl.; reti
Minēt2.
Piemēri«Par grēku prasi saviem mācītājiem,» Buncim iesitās it kā galvā, ieskanēja it kā ausīs. Viņš minējās, vai to kāds tagad teica jeb vai viņam ieskanējās atmiņā viņreizejie Klāva vārdi.
Avoti: 5. sējums