Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
mirabele
mirabele -es, dsk. ģen. -ļu, s.
1.Samērā liels, ērkšķains plūmju koks. Attiecīgā plūmju šķirne.
PiemēriLielajai ērkšķu plūmei pazīstamas divas varietātes: mirabele un renklode. Mirabele.. aug savvaļas audzēs Sīrijā. Augļi pa lielākai daļai dzelteni. Mīkstums blīvs, salds.
2.Šī koka auglis.
Avoti: 5. sējums