miroņgalva
miroņgalva -as, s.
1.Cilvēka galvas skelets.
PiemēriNo galda ar melniem acu dobumiem manī raugās brūngana miroņgalva.
2.Zīme, kas norāda uz ko dzīvību apdraudošu, — cilvēka galvaskausa un zem tā sakrustotu kaulu attēls.
3.Kartupeļu sfings.
PiemēriAtsevišķos gados [Latvijā] parādās ielidotāji no dienvidiem vai dienvidaustrumiem, piemēram,.. kartupeļu sfings jeb miroņgalva..
Avoti: 5. sējums