mistiķis
mistiķis -ķa, v.
mistiķe -es, dsk. ģen. -ķu, s.
1.Misticisma, mistikas (1) piekritējs.
2.Cilvēks, kas tic kam noslēpumainam, mīklainam, neizskaidrojamam.
Piemēri..skolotājs Plaudis nebija mistiķis, kādēļ viņš arī ilgi nevarēja sajūsmināties par Indiju, kur viss bija fantastiskas noslēpumainības tīts.
Avoti: 5. sējums