mitrums
mitrums -a, v.; parasti vsk.
1.Šķidruma tvaika kopums (kādā vidē).
PiemēriGaisa mitrums.
Stabili vārdu savienojumiAbsolūtais mitrums. Relatīvais mitrums.
2.Šķidrums (parasti nelielā daudzumā).
PiemēriMani ceļi kļūst slapji. Pie pleciem sāk nākt mitrums... slīd lielas lāses gar delnām līdz elkoņiem..
Avoti: 5. sējums