mizot
mizot -oju, -o, -o, pag. -oju; trans.
1.Dalīt nost (kam) mizu (1).
PiemēriMizot koku.
- Mizot koku.
- Mūsu tētuks veselu dienu zāģēja un mizoja stabus un baļķus un veda no meža mājā.
- No balti mizotām, izsutinātām klūdziņām viņš kaut ko pina.
- Darba rīkiem, kurus trin tikai no vienas puses, asmeni var arī piemetināt. Tā asmens tiek piemetināts mizojamām lāpstiņām un citiem rīkiem..
2.Lobīt ārējo apvalku (sakņaugiem, saknēm, augļiem, sēklām).
PiemēriValda mizoja kartupeļus un sīpolus, grieza gaļu un jutās lieliski.
- Valda mizoja kartupeļus un sīpolus, grieza gaļu un jutās lieliski.
- Dārzeņus mizo ar dārzeņu mizojamiem nazīšiem, atdalot, cik iespējams, plānāku miziņu..
3.sar. Pērt.
Piemēri«Tev tik jāuzsauc: «Runga, sit!» tad runga tūlīt mizos katru, kas tik iedomāsies pāri darīt.»
- «Tev tik jāuzsauc: «Runga, sit!» tad runga tūlīt mizos katru, kas tik iedomāsies pāri darīt.»
- «Bet to es saku, ielaidīsi tu lopus muižas daļā, tad ādu tev mizošu, ka skrandas lēks!»
- Sētnieks.. Voldiņu [dēlu] ņēmis mizot ar siksnu.
Avoti: 5. sējums