mocīties
mocīties mokos, mokies, mokās, arī mocos, mocies, mocās, pag. mocījos; refl.
1.Pārdzīvot, izjust fiziskas mokas, ciešanas.
PiemēriMocīties sāpēs.
2.Izjust psihiskas ciešanas, arī pārdzīvot ko ļoti nepatīkamu.
PiemēriGrūti izstāstīt, kā Lazda toreiz mocījās izmisumā un pašpārmetumos, kā viņš plosījās skaudrās sāpēs.
3.Pārdzīvot, pieredzēt lielas grūtības (kādā darbībā, situācijā). Arī ļoti pūlēties.
PiemēriMocīties ar trūkumu.
Avoti: 5. sējums