moceklis
moceklis -ļa, v.
mocekle -es, dsk. ģen. -ļu, s.
1.Cilvēks, kas ir pakļauts spīdzināšanai. Cilvēks, kas atrodas ļoti smagos apstākļos.
PiemēriMirt mocekļa nāvē.
- Mirt mocekļa nāvē.
- Piemineklis mocekļiem.
- Asie āķi iekodās miesā.. Mocekļi tvēra gaisu īsiem malkiem.
- Šo upuru vidū bija gan arestētie padomju patrioti un aktīvisti, gan geto mocekļi.
- pārn. Katrā cilvēkā sēž moceklis, un ļauj tikai viņam vaļu, viņš visu pasauli padarīs par vainīgu savā liktenī.
2.rel. Kristīgās baznīcas kanonizēts svētais, kas ir bijis pakļauts spīdzināšanai, mokām ticības dēļ.
Avoti: 5. sējums