moceklis
moceklis -ļa, v.
mocekle -es, dsk. ģen. -ļu, s.
1.Cilvēks, kas ir pakļauts spīdzināšanai. Cilvēks, kas atrodas ļoti smagos apstākļos.
PiemēriMirt mocekļa nāvē.
2.rel. Kristīgās baznīcas kanonizēts svētais, kas ir bijis pakļauts spīdzināšanai, mokām ticības dēļ.
Avoti: 5. sējums