modalitāte
modalitāte -es, dsk. ģen. -šu, s.
1.loģ. Sprieduma raksturojums pēc tajā izteiktā apgalvojuma ticamības.
2.val. Semantikas, arī gramatikas kategorija, kas atspoguļo izteikuma nozīmību, mērķi, attieksmi pret īstenību.
PiemēriTeikuma modalitāte.
Avoti: 5. sējums