mohikāņi
mohikāņi -ņu, v.
mohikānis -ņa, v.
mohikāniete -es, dsk. ģen. -šu, s.
1.dsk., v. Ziemeļamerikas indiāņu cilts (Viskonsinā).
2.arī vsk. Šīs cilts piederīgais.
Piemēri«Es - pagastā pēdējais viensētnieks. Pēdējais mohikānis!»
Stabili vārdu savienojumiPēdējais mohikānis.
Avoti: 5. sējums