Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
momentānums
momentānums -a, v.; parasti vsk.
Vispārināta īpašība → momentāns, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriDarbības momentānums.
Avoti: 5. sējums