moments
moments -a, v.
1.Parādība vai tās daļa, kas ir tā fiksēta, ka to var nosacīti uzskatīt par nemainīgu laikā. Ļoti īss laika sprīdis. Mirklis. Acumirklis.
PiemēriGaisma iemirdzējās tikai vienu momentu.
- Gaisma iemirdzējās tikai vienu momentu.
- Pēc momenta norībēja šāviens.
- Klasi stipri ietekmējis Baibas paziņojums. Momentā sākas aprautas sarunas, saskatīšanās, uztraukums.
- Zigis momentā palaida rokas vaļīgi.
1.1.Īss laika sprīdis, kam raksturīga kādas parādības, norises, apstākļu u. tml. pastāvēšana.
PiemēriSpraigs sacensību moments.
- Spraigs sacensību moments.
- Reportierim jānotver sensacionāls moments.
- «..viens moments gan iespiedies prātā... šajā izrādē Frišvagara un Vīskreļa ainā es pēkšņi reiz sajutu dzīvu, profesionālas intereses pilnu Oša skatienu.»
2.Svarīgs, izšķirošs apstāklis, svarīga pazīme, nozīmīgs faktors (parādībai dabā vai sabiedrībā).
PiemēriGalvenie pētniecības darba momenti.
- Galvenie pētniecības darba momenti.
- Sevišķi spraigi izrāde ritēja, sākot ar Magones nolaupīšanu, ko parādīja naturāli, uzsverot varmācības momentu.
- ..literārā darba saturā sava vieta ir arī subjektīvajam momentam.
- Viņa [Aspazija] saskata Raiņa dzejā vēl vienu ļoti svarīgu momentu - šī dzeja ir titāniska spēka pilna pat tad, kad tēlo sāpes un ciešanas.
3.fiz. Divu fizikālu lielumu reizinājums, vienam no kuriem parasti ir garuma dimensija.
PiemēriSpēka moments.
- Spēka moments.
- Griezes moments.
- Inerces moments.
Avoti: 5. sējums