monarhs
monarhs -a, v.
Persona, kas valda monarhijā.
Piemēri1772. gadā Pēterburgas, Berlīnes un Vīnes monarhi noslēdza slepenu vienošanos par Polijas sadalīšanu..
- 1772. gadā Pēterburgas, Berlīnes un Vīnes monarhi noslēdza slepenu vienošanos par Polijas sadalīšanu..
- ..Dānijas karaliene var divus mēnešus novilcināt likuma parakstīšanu, un tad tas neskaitās pieņemts. Taču praksē šie konstitucionālie monarhi neizaicina likteni, jo tā var nozāģēt zaru, uz kura paši sēž.
Stabili vārdu savienojumiAbsolūtais monarhs. Konstitucionālais monarhs.
- Absolūtais monarhs — Monarhs, kam pieder neierobežota vara.
- Konstitucionālais monarhs — Monarhs, kura varu ierobežo konstitūcija.
- Parlamentārais monarhs — Monarhs, kas ir atbildīgs parlamentam.
Avoti: 5. sējums