Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
monokultūra
monokultūra -as, s.
1.lauks. Kultūraugs, ko nepārtraukti audzē vienā un tai pašā zemes gabalā.
PiemēriKo tad Kuba saņēma mantojumā no kapitālisma? Tā saņēma vienpusīgu ekonomiku, monokultūras saimniecību, ražoja gandrīz vai tikai cukuru.
2.biol. Mikroorganisma tīrkultūra, ko iegūst, piemēram, laboratorijā.
Avoti: 5. sējums