Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
monomērs1
monomērs -a, v.; ķīm.
Ķīmisks savienojums, kam ir mazās molekulas, kuras var polimerizēt.
PiemēriNukleīnskābes veidotas no četriem dažādiem monomēriem - nukleotīdiem, kuru skaits molekulā var sasniegt vairākus miljonus.
Avoti: 5. sējums