moralitāte
moralitāte -es, dsk. ģen. -šu, s.
1.parasti vsk. Vispārināta īpašība → morāls1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Piemēri..darbs cilvēku nošķir no dzīvnieka, paceļ viņu pāri dzīvniekam. Šis spriedums, protams, ietver sevī domu arī par cilvēka moralitāti, kuras dzīvniekam nav.
3.Moralitē.
Avoti: 5. sējums