Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
mordents
mordents -a, v.; mūz.
Melismātiska figūra, kas sastāv no melodijas pamatskaņas, par sekundu augstākas vai zemākas palīgskaņas un pamatskaņas atkārtojuma.
PiemēriMordentu izpilda iespējami ātri uz izrotājamas skaņas ilguma rēķina.
Avoti: 5. sējums