mosties
mosties mostos, mosties, mostas, pag. modos; refl.
1.Pārstāt gulēt miegā.
PiemēriMosties pēc dziļa miega.
1.1.pārn. Sākt izprast, saprast (nepieciešamo darbību, rīcību, izturēšanos).
PiemēriTad Kārkliene bij teikusi vīram: «Tūliņ, šo pašu svētdien tu ej uz Brīviņiem un atved to Upīšu Mārtiņu šurp, pats viņš jau nemodīsies.»
1.2.pārn. Kļūt aktīvam, darbīgam (parasti par cilvēku grupu).
Piemēri..sauciens liesmojošais tautu modināja: «Cīņa! Lai acis izberž tas, kas snaudis - Uz cīņu mostiet, darbaļaudis!»
2.parasti 3. pers.; poēt. Pakāpeniski sākties, parasti pēc pārtraukuma (par parādībām dabā).
PiemēriZiedonis mostas! Stiepjas un plešas melnās velēnu jostas, Sakustas zemzemes dziļākās dobes..
2.1.Aust [1] (1).
PiemēriAustrumu pamalē modās rīts. Debesis bija tālas un tīras.
2.2.Kļūt tādam, kur ir atsākusies, iesākusies rosība, darbīgums, kustība (piemēram, par ielu, pilsētu).
PiemēriMazie priekšpilsētas koka namiņi jau modās... Kaut kur jau krampēja āķus vaļā. Kaut kur slēdza vārtus.
2.3.Pakāpeniski sākties, parasti pēc pārtraukuma (par parādībām sabiedrībā).
Piemēri..lauku strādniece, kalpone un šuvēja nav proletariātam zudusi. Viņa nevar gulēt, kad visa dzīve mostas...
3.parasti 3. pers. Aktivizēties (par psihi, tās īpašībām).
PiemēriMosties, mosties reiz, svabadais gars, Celies un salauzi [salauz] kalpības spaidus, Atpestī cietējus, klusini vaidus - Mosties reiz, brīvības cēlajais [cēlais] gars!
3.1.Rasties, kļūt intensīvākam, aktivizēties (par psihisku stāvokli, domām, idejām).
PiemēriJūtas mostas.
Avoti: 5. sējums