mosties
mosties mostos, mosties, mostas, pag. modos; refl.
1.Pārstāt gulēt miegā.
PiemēriMosties pēc dziļa miega.
- Mosties pēc dziļa miega.
- Mosties agri no rīta.
- Bramanis.. gulēja kamolā savilcies un šņāca kā mašīna. Salst.., bet mosties nedomā.
- Svētdienas rīti ir klusi, kamēr bērni nav modušies.
- Pažobelē mostas bezdelīdzēni. Kūtī klaigā gailis. Viss gluži kā ikkatru rītu.
1.1.pārn. Sākt izprast, saprast (nepieciešamo darbību, rīcību, izturēšanos).
PiemēriTad Kārkliene bij teikusi vīram: «Tūliņ, šo pašu svētdien tu ej uz Brīviņiem un atved to Upīšu Mārtiņu šurp, pats viņš jau nemodīsies.»
- Tad Kārkliene bij teikusi vīram: «Tūliņ, šo pašu svētdien tu ej uz Brīviņiem un atved to Upīšu Mārtiņu šurp, pats viņš jau nemodīsies.»
1.2.pārn. Kļūt aktīvam, darbīgam (parasti par cilvēku grupu).
Piemēri..sauciens liesmojošais tautu modināja: «Cīņa! Lai acis izberž tas, kas snaudis - Uz cīņu mostiet, darbaļaudis!»
- ..sauciens liesmojošais tautu modināja: «Cīņa! Lai acis izberž tas, kas snaudis - Uz cīņu mostiet, darbaļaudis!»
- Mana Āfrika mostas. Un katram būs jāpļauj, ko sējis.
2.parasti 3. pers.; poēt. Pakāpeniski sākties, parasti pēc pārtraukuma (par parādībām dabā).
PiemēriZiedonis mostas! Stiepjas un plešas melnās velēnu jostas, Sakustas zemzemes dziļākās dobes..
- Ziedonis mostas! Stiepjas un plešas melnās velēnu jostas, Sakustas zemzemes dziļākās dobes..
- ..parkos lielo koku galotnes vēl gaidīja, kad taču sakne tur lejā reiz modīsies un dos ziņu jau rudenī sariestiem pumpuriem..
- Zeme mostas pilna zaļu šalku, Pilna smaržu, pilna jaunu asnu - Pilna nevaldāmu dzīvotalku.
2.1.Aust [1] (1).
PiemēriAustrumu pamalē modās rīts. Debesis bija tālas un tīras.
- Austrumu pamalē modās rīts. Debesis bija tālas un tīras.
- Nāks rītausmas jaunas un modīsies dienas..
- ..Gaisma brokastu laikā sāks mosties..
- Tas ir rīta prieks, Ko saule mostoties noliek uz palodzes.
2.2.Kļūt tādam, kur ir atsākusies, iesākusies rosība, darbīgums, kustība (piemēram, par ielu, pilsētu).
PiemēriMazie priekšpilsētas koka namiņi jau modās... Kaut kur jau krampēja āķus vaļā. Kaut kur slēdza vārtus.
- Mazie priekšpilsētas koka namiņi jau modās... Kaut kur jau krampēja āķus vaļā. Kaut kur slēdza vārtus.
- Stepe modās. Smaržīga un jauka, Zvīļodama staru vainagā, Vējiem glāstot rasas pilnos laukus, Sāka jaunu darba dienu tā.
2.3.Pakāpeniski sākties, parasti pēc pārtraukuma (par parādībām sabiedrībā).
Piemēri..lauku strādniece, kalpone un šuvēja nav proletariātam zudusi. Viņa nevar gulēt, kad visa dzīve mostas...
- ..lauku strādniece, kalpone un šuvēja nav proletariātam zudusi. Viņa nevar gulēt, kad visa dzīve mostas...
- Lūk, pār drupām, kas jau zūd un plokas, Mostas dzīve, zaro atvases..
3.parasti 3. pers. Aktivizēties (par psihi, tās īpašībām).
PiemēriMosties, mosties reiz, svabadais gars, Celies un salauzi [salauz] kalpības spaidus, Atpestī cietējus, klusini vaidus - Mosties reiz, brīvības cēlajais [cēlais] gars!
- Mosties, mosties reiz, svabadais gars, Celies un salauzi [salauz] kalpības spaidus, Atpestī cietējus, klusini vaidus - Mosties reiz, brīvības cēlajais [cēlais] gars!
- Prāts mozdamies nojauta draudus brīvībai un reizē - kādu lielu un varenu brālības līgumu.
- pārn. Skaņais kam, šeit pie tevis balsij tās apziņa mostas, jo pārāk daudz balsu savu sūtību pusnakts karstajos spilvenos rok...
3.1.Rasties, kļūt intensīvākam, aktivizēties (par psihisku stāvokli, domām, idejām).
PiemēriJūtas mostas.
- Jūtas mostas.
- Mostas mīla.
- Nemiers mostas.
- Sirdsapziņa mostas.
- Mostas interese par mākslu.
- Vecās mājas sienas krakšķ un čīkst. Negribot sāk darboties fantāzija un mostas bailes.
- Varbūt, Ševčenko apdziedātās Dņepras krāces jūtot, Rainī mostas ilgas dziļāk un vētraināk paraudzīties arī savas Daugavas tecējumā, kas apgaro visu Kalnā kāpēja mūžu un daiļradi.
- Manī modās dusmas, ka Zenta tik daudz lielās ar savām kājām.
Avoti: 5. sējums