mozaiķis
mozaiķis [maza-iķis] -ķa, v.
mozaiķe -es, dsk. ģen. -ķu, s.
Mākslinieks (arī meistars), kas veido mozaīku.
Piemēri..mozaiķe labi pazīst arī māla apdares tehniku.
- ..mozaiķe labi pazīst arī māla apdares tehniku.
- ..mozaiķi, keramiķi.. saplaucē ziedus stiklā, cementā, kokā, pat parastā māla pika uzzied kā rozes pumpurs.
Avoti: 5. sējums