Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
mozaiķis
mozaiķis [maza-iķis] -ķa, v.
mozaiķe -es, dsk. ģen. -ķu, s.
Mākslinieks (arī meistars), kas veido mozaīku.
Piemēri..mozaiķe labi pazīst arī māla apdares tehniku.
Avoti: 5. sējums