Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
mučele
mučele -es, dsk. ģen. -ļu, s.
Dem. → muca1.
Piemēri..braucējs nolika grožus sānis, ielēja no nelielas mučeles koka krūzē alu un sniedza karavīram.
Avoti: 5. sējums