Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
muižturis
-ra, v.
-es, dsk. ģen. -ru, s.; vēst.
Muižnieks. Muižas īpašnieks vai valdītājs.
Piemēri..tur [tiesā] jau sūdzības pret muižturu kārtu nemaz lāgā nepieņēma, un, ja pieņemtu, tik un tā muižai būtu taisnība.
Avoti: