muldēt
muldēt muldu, muldi, muld, pag. muldēju; trans.; vienk.
1.Teikt, runāt (ko bezjēdzīgu, nesakarīgu).
PiemēriNabaga Skrastiņš bij atšļucis uz ragavām un muldēja tur nesaprotamus vārdus un smējās.
1.1.intrans.
Piemēri..mūsu kaimiņš blakus mājā, tas arī sāk pļāpāt un muldēt bez apstājas.
Stabili vārdu savienojumiMuld kā pa ķešu.
Avoti: 5. sējums